 Hloru sāka izmantot kā dezinficējošo līdzekli gandrīz divus gadsimtus atpakaļ, un hlors, varbūt, glāba simtus tūkstošu dzīvju pateicoties spējai postīt kaitīgas baktērijas un vīrusus.Bet, tai pašā laikā, hloram piemīt indējoša iedarbība arī uz cilvēku. Zaļgandzeltena gāze, kura viegli izšķīst ūdenī, hlors var nelikties jums par nopietnu bīstamību veselībai - taču municipālas ūdens attīrošas stacijas pastāvīgi hlorē ūdeni daudzām paaudzēm, bet tas nebūt nav tā.
Brīvs hlors ūdenī oksidē un nogalina mikroorganismus, tomēr tas tāpat mijiedarbojas ar citām vielām, izveidojot indīgas vielas. Dezinfekcija hlorēšanas ceļā tika atzīta kā panaceja 1820.gados, ar Eiropas ārstiem, kuri bija norūpējušies ar ārkārtēji augstiem nāvīgu gadījumu rādītājiem rodošos epidēmiju rezultātā . Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka Pirmā pasaules kara laikā hlors tika tāpat izmantots kā ķīmiskais ierocis.
Zinātnieki paredz, ka hlors, tāpat kā viņa mijiedarbības produkti, ar citām vielām var būt sirds-asinsvadu saslimšanu riska palielinājuma , alerģisku reakciju un embrionu nāves grūtniecēm cēlonis. Zinātniski pētījumi pierāda, ka hlorētā ūdens izmantošana daudzos gadījumos ir saistīta ar urīnpūšļa palielinājumu un rektāla vēža rašanās. Atzīmē pat, ka toksīni, kuri ir saistīti ar hloru, var kļūt par "pašām svarīgākajām ekoloģiskajām kancerogēniskajām vielām, kas izsauc vēža
audzējus".
Nevajag pienācīgi nenovērtēt kaitējumu no hlorētā ūdens, kas ir saņemams pieņemot dušu. Municipālas ūdens attīrīšanas stacijas bieži pieliek hloru augstākos daudzumos siltu gadalaiku laikā, lai izvairītos no bakteriāla piesārņojuma riska. Kaut arī tiek izmantotas relatīvi pazeminātas koncentrācijas, pat tās ir kaitīgas dzīvnieku un cilvēka veselībai. Augstu hlora koncentrāciju ieelpošana var būt fatāla ļaudīm. Pat ja Jūs nejūtat hlora smaku, tas var būt apslēpts drauds jūsu dušas ūdenī, izsaucot atšķirīgas slimības - no galvassāpēm līdz neirotoksiskām reakcijām, iespējams pat vēžu audzēju attīstību.
Hlorētais ūdens var kļūt par lielu bīstamību, tā kā ūdens toksīni nonāk organismā ne tikai caur elpceļiem, bet arī caur ādu. Hlors atņem ādas dabisko tauku apvalku, kaitē, izsauc niezi un priekšlaicīgu novecošanu. Pat mati hlorētā ūdens iedarbības rezultātā top sausi un lūzeni. Hlors tiek izmantots sadzīves attīrīšanā ūdenī, ar kuru jūs mazgājaties, un vēl jo vairāk, dzerat.
 |
|
|
